Konferencē Deep Tech Atelier īpašu uzmanību veltīs drošības jautājumiem

Zinātņietilpīgo tehnoloģiju konferencē “Deep Tech Atelier” šogad atsevišķs bloks būs veltīts inovācijām aizsardzībā un tam, kā jauni tehnoloģiskie risinājumi var stiprināt Baltijas valstu drošību.

Konferences sesiju, kas veltīta aizsardzībai, atklās Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Aizsardzības industrijas un inovāciju politikas departamenta direktore Diāna Baranova. “Deep Tech Atelier” apmeklēs Vācijas Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālās zemes delegācija, tai skaitā sesijā par drošības tehnoloģijām piedalīsies Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālās zemes ministru prezidente Manuela Švēsiga, kā arī uzņēmumi. Piemēram, “Maritime Brand- und Sichereitszentrum Otsee” no Rostokas, kas specializējas jūras drošības tehnoloģijās.

“Inovācijas aizsardzībā vairs nav tikai vēlamas, šodienas realitātē tā ir ģeopolitiska nepieciešamība, tāpēc šā gada konferencē uz “Deep Frontier” skatuves runāsim par tādām tēmām kā mākslīgā intelekta un robotikas loma mūsdienu aizsardzībā, kā veidot efektīvu pārrobežu sadarbību, izstrādāt stratēģiju elastīgas infrastruktūras izveidē, privātā un publiskā sektora sadarbības potenciālu aizsardzības inovāciju sekmēšanai un citām,” skaidro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Eksporta un inovāciju pakalpojumu departamenta direktores vietniece inovāciju jautājumos Agnese Oļševska.

Aizsardzības tehnoloģiju jaunuzņēmumi ir būtiski

Konferencē piedalīsies arī Latvijas bijušais aizsardzības ministrs un Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas vadītājs Artis Pabriks, bijušais Igaunijas Aizsardzības spēku komandiera vietnieks un Igaunijas uzņēmuma “Frankenburg Technologies” izpilddirektors Veiko-Vello Palms, Norvēģijas uzņēmuma “Kongsberg Defence & Aerospace” mazo satelītu sistēmu inženierijas un AIT vadītājs Hansu Kristensens, Rīhimeki pilsētas tehnoloģiju un inovāciju direktors un Somijas Aizsardzības inovāciju tīkla pārstāvis Tēmu Sepala,  “LMT Defence” direktors Kaspars Pollaks, militārais eksperts un Rīgas biznesa skolas lektors Glens Grants.

“Aizsardzības tehnoloģiju jaunuzņēmumi ir būtiski, jo tie ienes elastību, inovācijas un jaunas pieejas valsts drošības ekosistēmās. Laikā, kad tradicionālie aizsardzības uzņēmumi darbojas lēni, jaunuzņēmumi strauji izstrādā mākslīgā intelekta, autonomās sistēmas, kiberdrošības un kosmosa tehnoloģijas. Eiropā investīcijas aizsardzības jaunuzņēmumos pieaug – saskaņā ar “Dealroom” datiem 2024. gadā vien riska kapitāla ieguldījumi šajā biznesa segmentā sasniedza 5,2 miljardus ASV dolāru. Tas norāda, ka šajos jaunuzņēmumos redz potenciālu,” uzsver A. Oļševska.

Arī Latvijā Ministru kabinets nule ir apstiprinājis finansējumu valstī pirmajai pirmsakcelerācijas programmai aizsardzības jomā, rakstīja Labs of Latvia.

Latvijā jau ir vairāki veiksmīgi drošības nozares jaunuzņēmumi
Latvija jau šobrīd var lepoties ar vairākiem jaunuzņēmumiem, kuru tehnoloģijas tiek plaši izmantotas, turklāt – gan to primārajiem mērķiem, piemēram, pētniecībai, lauksaimniecībai un tamlīdzīgi, gan arī aizsardzībai. Piemēram:

• “Atlas Dynamics” ir industriālo dronu ražotājs, kas jau piegādājis Ukrainai vairākus simtus pretizlūkošanas dronu;

• “Entanlge” izstrādā ierīces, ko iespējams pievienot viedtālrunim, lai padarītu publiskos mobilo sakaru tīklus drošus. Tās izmanto kvantu šifrēšanu, lai aizsargātu svarīgu infrastruktūru un rūpnieciskās lietu interneta sistēmas;

• “Mosphera” ražo industriālos elektrotransportlīdzekļus lietošanai gan uz ceļa, gan bezceļa apstākļos. Tie ir augstākās klases skrejriteņa veida transportlīdzekļi, kas paredzēti dažādām nozarēm, tostarp, lauksaimniecībai, militārajām vajadzībām, policijai, robežkontrolei;

• “SUBmerge Baltic” specializējas autonomu zemūdens dronu izstrādē daudzveidīgām operācijām. Uzņēmuma galvenais mērķis ir veicināt jūras vides izpēti un izpratni, taču uzņēmuma tehnoloģija piedāvā iespējas arī aizsardzības jomā.

“Šie ir tikai daži piemēri jaunuzņēmumiem, kas jau strādā Latvijā. To tehnoloģijas ir dažādās attīstības stadijās – ir nepieciešams gan papildu finansējums, gan arī industriālie sadarbības partneri, kas arī ir viens no konferences mērķiem. “Deep Tech Atelier” ir platforma, kur var satikties dažādas puses – politikas veidotāji, investori, uzņēmēji, pētnieki un tehnoloģiju izstrādātāji,” piebilst A. Oļševska.

Divas dienas, trīs skatuves

Ziemeļeiropā lielākā ziņātņietilpīgās uzņēmējdarbības ekosistēmas konference “Deep Tech Atelier” šogad norisināsies no 15. līdz 16. maijam “Fantadromā”, Rīgā. Divās dienās uz trim konferences skatuvēm – “Deep Tech”, “Deep Frontier” un “Growth Stage” – kāps vairāk nekā 100 lektoru un diskusiju dalībnieku.

Konferencē tiks aplūkotas vairāk nekā 40 dažādas tēmas – industrijas aktualitātes un tendences, mākslīgais intelekts, pētnieku un uzņēmēju sadarbība, finansējuma piesaiste, kosmoss un ar to saistītie jautājumi, kvantu tehnoloģijas, drošības un aizsardzības tehnoloģijas.

Šogad īpaša uzmanība tiks veltīta arī zinātnes komunikācijai un zinātnieku komunikācijai ar plašāku sabiedrību, tostarp investoriem, jo no tā mēdz būt atkarīga iespēja komercializēt atklājumus. Savukārt sadarbībā ar “Riga TechGirls” 16. maijā izveidota sieviešu izcilībai zinātnē un tehnoloģiju nozarē veltīta programma.

Finansējums konferencei tiek piešķirts no ERAF projektiem “MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstība” un “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai”, kā arī Eiropas Atveseļošanās fonda un valsts budžeta.

Reģistrēties konferencei iespējams tās tīmekļvietnē.