Latvijas uzņēmumiem arvien labāki panākumi Eiropas finansējuma piesaistē

Latvijas uzņēmumiem arvien labāki panākumi Eiropas finansējuma piesaistē

Latvijas uzņēmumi veiksmīgi izmanto t.s. “Briseles naudu” jeb dažādu Eiropas Savienības līmeņa starptautisko konkursu iespējas, vērtē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju pārstāvniecības Briselē vadītāja Egita Aizsilniece-Ibema. Īpaši novērtējams tas, ka šie uzņēmumi attīsta inovatīvas tehnoloģijas, kam ir potenciāls pozitīvi ietekmēt ne vien Latvijas, bet visas pasaules cilvēku dzīvi.

Latvijas uzņēmumiem ir plašas iespējas pieteikties dažādiem Eiropas Savienības atbalsta instrumentiem. Daļai no tām var pieteikties tepat Latvijā, bet dažiem – tikai starptautiski. E. Aizsilniece-Ibema Latvijas uzņēmumiem sniedz konsultācijas par iespējām pieteikties Eiropas līmeņa atbalsta programmās, kas tiek koordinētas starptautiski un kurām nevar pieteikties Latvijā. Viņa novērojusi, ka uzņēmēju interese par šāda veida informāciju pieaug.

“Pagājušajā gadā padziļinātas konsultācijas 80 uzņēmējiem, bet tāpat ir bijušas vēl neskaitāmas vienkāršākas konsultācijas. Tāpat pagājušajā gadā kopā ar LIAA Rīgas kolēģiem organizējām Eiropas Inovāciju fonda klātienes informatīvo dienu Rīgā, kā rezultātā Latvijas uzņēmumi iesniedza piecus ļoti spēcīgus pieteikumus. Lai gan neviens no tiem netika apstiprināts, jāņem vērā, ka konkurence ir milzīga,” teic E. Aizsilniece-Ibema, piebilstot, ka šajā konkursā kandidāti savus pieteikumus var uzlabot un iesniegt atkārtoti.

Viena no atbalsta programmām, par kuru E. Aizsilniece-Ibema konsultē uzņēmumus, ir “Apvārsnis Eiropa”. Viņa priecājas, ka šajā programmā Latvijas uzņēmumu un organizāciju panākumi uzlabojas – Latvijas uzņēmumi “Apvārsnis Eiropa” centralizētajos konkursos 2025. gadā veiksmīgi startējuši 18 projektos, kopumā saņemot 2,6 miljonus eiro. Finansējumu saņēmis uzņēmums “Tilde”, “Asya” u.c.

“Vislielāko finansējumu “Apvārsnis Eiropa” centralizētajos konkursos ir saņēmis “Tet” – 552 tūkstošus eiro. Uzņēmums ar šo testēs kriptogrāfijas tehnoloģijas kvantu algoritmu vadītos apstākļos,” skaidro E. Aizsilniece-Ibema.

Rezultāti uzlabojas

Atskatoties uz iepriekšējo gadu, E. Aizsilniece-Ibema izceļ vairākus uzņēmumus, kuri saņēmuši finansējumu dažādos Eiropas Savienības līmeņa starptautiskos konkursos.

Labi rezultātiem Latvijas uzņēmumiem ir bijuši EUREKA apakšprogrammā “Eurostars”, kur pērn finansējumu saņēma četri Latvijas uzņēmumi:

• biotehnoloģiju jaunuzņēmums “Cellbox Labs” kopā Biomedicīnas pētījumu un studiju centru katrs ir saņēmis 300 tūkstošus eiro, lai kopā ar Nīderlandes partneriem tālāk attīstību orgānu uz čipa testēšanu;

• nanopārklājumu jaunuzņēmums “Naco Technologies” ir saņēmis 185 tūkstošu eiro finansējumu, lai kopā ar Vācijas un Lielbritānijas partneriem testētu Latvijā izstrādāto pārklājumu metodi jomās, kas padara industriju videi draudzīgāku;

• Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte ir saņēmusi 135 tūkstošus eiro, lai kopā ar Lietuvas partneriem optimizētu fermentēšanas tehnoloģiju bioaktīviem procesiem;

• “Baltic Satellite Service” ir saņēmis 200 tūkstošus eiro, lai kopā ar Grieķijas partneriem attīstītu uzņēmuma tehnoloģiju attālu reģionu monitorēšanā plūdu seku mazināšanas mērķiem.

Gadu gaitā Latvijas uzņēmumu iesniegto pieteikumu skaits “Eurostars” programmā svārstās no 11 līdz 18. Lai gan pēdējos gados nav iesniegts vislielākais pieteikumu skaits, pērn finansējumu ir saņēmis vislielākais skaits Latvijas uzņēmumu – četri. Turklāt šis ir pirmais gads, kad divi uzņēmumi ir arī projektu koordinatori.

“Man īpašs prieks par to, ka iepriekšējos gados “Eurostars” finansējumu saņēma aptuveni divi uzņēmumi gadā, bet pērn – jau četri. Šajā programmā ir pasaules līmeņa konkurence un Latvijas uzņēmumi pierāda, katie patiesi strādā ar pasaules līmeņa inovācijām,” teic E. Aizsilniece-Ibema.

Viņa skaidro, ka “Eurostars” programmas priekšrocība ir tā, ka tai nav vienas konkrētas tematiskās ievirzes. Līdz ar to šim atbalsta instrumentam var pieteikties jebkurš uzņēmums vai organizācija jebkādas tehnoloģijas attīstīšanai līdz komercializācijai. Tāpat šīs programmas priekšrocība ir tā, ka tajā iespējams sadarboties ne tikai ar Eiropas Savienības valstu partneriem.

“Eurostars” programmas mērķis ir attīstīt pārrobežu inovācijas līdz to komercializācijai. Vairāk par šo programmu uzzini “Labs of Latvia” rakstu sērijas otrajā rakstā par dažādiem Eiropas Savienības atbalsta instrumentiem.

Atbalsta iespēju ir daudz, izaicinājums – uzzināt par tām

“Eiropā ir daudz labas atbalsta programmas, par kurām Latvijā dzirdēts maz, jo tās tiek koordinētas Eiropas līmenī, taču kuras ir ļoti vērtīgas un noderīgas. Protams, konkurence ir liela, bet es iesaku drosmīgi pieteikties, pamatojot līdzfinansējuma avotu no Latvijā pieejamajiem instrumentiem, privātajiem investoriem vai pašu resursiem – ja esat saņēmuši kādu finansējuma avotu, ir īstais brīdis, lai rakstītu grantu pieteikumu, ieliekot šo avotu kā sēklas līdzekļus nākamajam projektam,” rezumē E. Aizsilniece-Ibema.

Viņa min vēl dažus piemērus, kur Latvijas uzņēmumi ir saņēmuši Eiropas finansējumu. Piemēram, zinātniski ietilpīgais jaunuzņēmums “P-Agro Minerals” pērn tika uzņemts Eiropas Komisijas programmā “Women TechEU” un saņēma 75 tūkstošu eiro finansējumu. Šajā programmā pieteicās 1107 pretendenti, bet tika uzņemti tikai 40 jeb 4%, rakstīja Labs of Latvia. Arī biomedicīnas jaunuzņēmums “PrintyMed” ir saņēmis “Women TechEU” finansējumu.

Latvijas zinātniski ietilpīgais uzņēmums “Kepp”, kas automatizē silīcija kristālu audzēšanas tehnoloģisko procesu, ir saņēmis vienu miljona eiro finansējumu programmā I3Instrument.

“Šī ir ļoti laba programma, kurā tiek atbalstīti pārrobežu projekti viedo specializāciju fokusētiem mērķiem, kur veidojas pārrobežu vērtību ķēdes un tiek risināti piegādes ķēdes izaicinājumi un pierādītas tehnoloģijas reālās darba vidēs. “I3Instrument” līdz šim grantus ieguvušas sešas Latvijas organizācijas un uzņēmumi,” stāsta E. Aizsilniece-Ibema.

Šajā instrumentā finansējumu ir saņēmusi Latvijas Ūdeņraža asociācija, Vidzemes Plānošanas reģions, ZAAO, Latvijas tehnoloģiskais centrs, Getliņi EKO, Ernst & Young Latvia, kā arī Ventspils augsto tehnoloģiju parks. Kopumā Latvijas organizācijas no šī instrumenta ir saņēmušas teju 3,5 miljonus eiro.

Par iespējām saņemt atbalstu dažādās Eiropas programmās varēs uzzināt arī zinātniski ietilpīgo tehnoloģiju konferencē “Deep Tech Atelier”, kas šogad notiks jau astoto reizi. Dziļāk par Eiropas fondu atbalstu tiks spriests šajās diskusijās:

• “Funding Instruments & Capital Allocation”;

• “Next EU Innovation Framework”.

Pieteikšanās konferencei jau ir atklāta – to iespējams izdarīt tīmekļvietnē. Konference norisināsies 14. un 15. maijā.

***

Raksta tapšana finansēta ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstība projekta finansējumu.