Latvija 4 gadu laikā plāno kļūt par pilntiesīgu CERN dalībvalsti

Līdz 2029. gadam Latvijas mērķis ir kļūt par pilntiesīgu Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) dalībvalsti, tiekoties ar CERN padomes prezidentu, profesoru Kostas Fontas (Costas Fountas), uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde.

Šobrīd Latvija ir CERN asociētā dalībvalsts. Lai nodrošinātu pilntiesīgas dalībvalsts statusu, Latvija mērķtiecīgi veido savu daļiņu fizikas un citu CERN nozīmīgo eksakto un inženierzinātņu kopienu.

“Pēdējo piecu gadu laikā kopš Latvija kļuva par CERN asociēto dalībvalsti mēs esam ielikuši stingrus pamatus ceļā uz pilntiesīgas dalībvalsts statusu. Latvija ir apņēmības pilna turpināt darbu pie zinātnes un izglītības sistēmas stiprināšanas, lai pievienotos pasaulē vadošajai organizācijai fizikas zinātnes attīstībā un sekmētu Eiropas līderību daļiņu fizikā, kas ir pamats gan ekonomikas konkurētspējai, gan drošībai,” norāda D. Melbārde.

Jau īsi pēc Latvijas kļūšanas par CERN asociēto dalībvalsti, Rīgas Tehniskās universitātes profesors un Latvijas pārstāvis CERN Toms Torims norādīja, ka ir nepieciešams turpināt ceļu uz pilnīgu integrāciju organizācijā: “Ar pilnu teikšanu visos līmeņos, ar balstiesībām, ar neierobežotu industriālo piegāžu apjomu, ar savu karogu Eiropas un Pasaules zinātnes laukumā kopā ar citām attīstītajām un demokrātiskajām Eiropas valstīm Latvijai ir jāieņem sava vieta un jāizmanto CERN kā tramplīns valsts izaugsmei.”

2023. gada martā CERN padomes sesijā Izglītības un zinātnes ministrija informēja organizācijas padomi par Latvijas lēmumu kļūt par pilntiesīgu CERN dalībvalsti, rakstīja Labs of Latvia. Šis bija simbolisks solis, lai sāktu praktiskas konsultācijas ar padomes prezidentu, dalībvalstu delegātiem un CERN vadību par Latvijas pilntiesīgu dalību šajā organizācijā. Sākotnēji tika paredzēts, ka Latvija kļūs par pilntiesīgu CERN dalībvalsti jau 2026. gadā, rakstīja Labs of Latvia.

Vēlāk, viesojoties CERN, Ministru prezidente Evika Siliņa norādīja, ka par pasaulē ietekmīgā zinātnes centra CERN pilntiesīgu dalībvalsti Latvija ir apņēmusies kļūt 2027. gadā, rakstīja Labs of Latvia.

Paplašinās Latvijas iespējas piedalīties CERN darbā

Atbalsts Latvijas virzībai ceļā uz pilntiesīgs CERN dalībvalsts statusu ir viens no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecības Ženēvā, Šveicē, vadītājas un Latvijas industrijas pārstāves CERN Alises Pīkas-Ozolas darba uzdevumiem. Kamēr Latvija ir asociētā dalībvalsts, tā var piedalīties organizācijas iepirkumos tikai tādā finansiālajā mērogā, kādā valsts ir iemaksājusi savu dalības maksu. Latvijas gadījumā tie ir 1,4 miljoni eiro, no kuriem 60% paredzēti zinātnieku darbam CERN un uz 40% no šīs summas var pretendēt uzņēmumi, piedaloties iepirkumos. Kad Latvija kļūs par pilntiesīgu dalībvalsti, šādu ierobežojumu vairs nebūs.

“Ilgtermiņā dalībvalsts statuss apliecina, ka Latvijas zinātnes kompetence ir pasaules līmenī un Latvija atrodas zinātnieku mekā. Pirms 10 gadiem Latvijā bija vāja daļiņu fizikas zināšanu, bet tagad šajā jomā ir izveidota spēcīga augstas enerģijas fizikas kopiena, kura sniedz būtisku ieguldījumu CERN zinātnes programmā,” iepriekš uzsvēra A. Pīka-Ozola.

Latvijas pilntiesīga dalība CERN paplašinās Latvijas zinātnieku un citu profesionāļu iespējas piedalīties CERN darbā. Pilntiesīgas dalībvalsts statuss ļaus Latvijai no novērotāja kļūt par lēmumu pieņēmēju, savukārt Latvijas zinātniekiem dos piekļuvi jaunām programmām un iespējas iekļauties Eiropas un pasaules zinātnes kopienā daļiņu fizikas, detektoru un paātrinātāju tehnoloģiju jomā, kā arī piedalīties globālajā kodolpētījumu jomas talantu apritē.

Tāpat Latvijas inovatīvajiem un augstas pievienotās vērtības uzņēmumiem tas nodrošinās vairāk iespēju piegādāt savas preces un pakalpojumus pasaulē ietekmīgajam zinātnes centram.

Ilgu gadu darba rezultāts

2021. gadā Latvija kļuva par pilntiesīgu CERN asociēto dalībvalsti, rakstīja Labs of Latvia. “Beidzot mēs esam nonākuši tur, kur mums jau sen vajadzēja būt – Latvijas zinātnieki tagad spēlēs zinātnes augstākajā līgā. Mērķtiecīgi izpildot visus nepieciešamos kritērijus un Latvijā veidojot augstas enerģijas fizikas kopienu, mēs esam kvalificējušies darbam vienā no pasaules ietekmīgākajām zinātnes laboratorijām,” iepriekš izteicās T. Torims.

Lai Latvija varētu kļūt par asociēto dalībvalsti, CERN piecu gadu griezumā vērtēja Latvijas izaugsmi augstas enerģijas fizikas jomā atbilstoši vairākiem kritērijiem, kā arī valsts potenciālu īstermiņā un ilgtermiņā. Pārliecinoties par Latvijas gatavību pievienoties CERN, 2020. gada decembrī organizācijas padome nolēma sākt sarunas ar Latviju par asociācijas līgumu. 2021. gada aprīlī toreizējais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un CERN ģenerāldirektore Fabiola Džanoti (Fabiola Gianotti) parakstīja līgumu par Latvijas pievienošanos CERN asociētās dalībvalsts statusā.

CERN padomes prezidenta Eliezera Rabinoviča (Eliezer Rabinovici) vērtējumā Latvijas pirmais gads CERN asociētās dalībvalsts statusā bija ļoti produktīvs – ir redzams Latvijas zinātniskās kompetences sniegums vairākos CERN eksperimentos, piemēram, CMS, MEDICIS, AEgIS, kā arī CERN paātrinātāju tehnoloģiju projektos, piemēram, I.FAST, rakstīja Labs of Latvia. “Ņemot vērā Latvijas kompakto zinātnes ekosistēmu, ir nepieciešams izvērtēt prioritātes un stratēģiski koncentrēt resursus konkrētu specializāciju mērķu sasniegšanai. Latvijas zinātnei prognozēju nākotnes potenciālu globāli nozīmīgu inovāciju pētīšanā, kas būtiski mainīs pasauli,” tā E. Rabinovičs.

Veicina kodolpētījumu jomu kopš 1954. gada

Eiropas Kodolpētījumu organizācija (European Organization for Nuclear Research, CERN) ir Eiropas zinātniska organizācija, kas nodarbojas ar fundamentālās fizikas pētījumiem un plaša spektra tehnoloģiju izstrādi. Tā tika izveidota ar Konvenciju par Eiropas Kodolpētījumu organizācijas izveidi, kuru 1954. gadā parakstīja 12 valstis. CERN patstāvīgi strādā aptuveni 2500 darbinieku. Lai veiktu savus pētījumus, organizācijā ir strādājuši 12 tūkstoši vieszinātnieku no vairāk kā 70 valstīm.

CERN darbības mērķis ir starptautiskas liela mēroga pētnieciskas infrastruktūras darbības nodrošināšana augstas enerģijas daļiņu fizikas pētījumiem, kas pārsniedz atomfizikas darbības jomu. Pētījumi tiek veikti tikai civiliem mērķiem nolūkā veicināt Eiropas valstu zinātnisko un tehnisko sadarbību kodolpētījumu jomā.

CERN dibinātāju mērķis ir nodrošināt infrastruktūru Eiropas zinātniekiem, kas piedāvā visus nepieciešamos instrumentus augsta līmeņa pētījumu veikšanai. Vienlaikus CERN nav tikai laboratorija augstas enerģijas daļiņu fizikas pētījumiem, bet arī vieta, kur top izcila starptautiskā sadarbība pētniecībā, tehnoloģijās un inovācijās. Tieši CERN ir izgudrots internets, bet 2012. gadā ar Lielā hadronu paātrinātāja palīdzību tika pierādīta Higsa bozona eksistence.

***

Raksta tapšana finansēta ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstība projekta finansējumu.