Noskaidroti 2025. gada nozīmīgākie sasniegumi Latvijas zinātnē

Latvijas Zinātņu akadēmijas konkursā par nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem Latvijā 2025. gadā uzvarējuši 12 dažādu nozaru pētījumi, kuru vidū ir gan konceptuāli jauni matemātiskie modeļi vairākelektronu tranzistoru raksturošanai ar potenciālo pielietojumu kvantu skaitļotājos, gan jauna kandidātviela, kam ir lielas izredzes kļūt par efektīvu un drošu medikamentu cukura diabēta un aptaukošanās ārstēšanai un daudzi citi zinātnes sasniegumi.

Latvijas Zinātņu akadēmijas konkursā kopumā tika vērtēti 55 pieteikumi: 26 no tiem pārstāvēja humanitārās un sociālās zinātnes, 25 bija saistīti ar dabaszinātnēm, inženierzinātnēm, tehnoloģijām, medicīnas un veselības zinātnēm, bet četri – ar lauksaimniecības zinātnēm.

“Latvijas Zinātņu akadēmijas veiktā Latvijas 2025. gada labāko zinātnisko sasniegumu izvērtējuma rezultāti liecina, ka Latvijas zinātne arvien sekmīgāk iekļaujas Eiropas Savienības un visas pasaules zinātnes ekosistēmā, demonstrējot augsta līmeņa pētījumus kā teorētiskajā jeb fundamentālajā zinātnē, tā arī meklējot iespējas izstrādāt gan jaunas tehnoloģijas un materiālus, gan arī veicot pētījumus humanitāro un sociālo zinātņu jomā,” teic Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.

Tradicionāli ar iespaidīgu sniegumu 12 labāko zinātnes sasniegumu vidū izceļas Latvijas Universitātes pētnieki, kuri ir izstrādājuši ceturto daļu no šogad par labākajiem atzītajiem pētījumiem.

2025. gada nozīmīgākie sasniegumi lietišķo pētījumu jomā:

• Inovatīvas metodes un rīki Baltijas energosistēmas stabilai un drošai darbībai. (Rīgas Tehniskās universitātes Industriālās elektronikas, elektrotehnikas un enerģētikas institūts. Autori: Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Antans Sauhats, Dr. sc. ing. Andrejs Utāns, Ph.D. Ivars Zālītis, Dr. sc. ing. Aleksandrs Dolgicers, Dr. sc. ing. Jevgeņijs Kozadajevs, Ph.D. Zane Broka, Ph.D. Kārlis Baltputnis, Dr. sc. ing. Romāns Petričenko, Dr. sc. ing. Gatis Junghāns, Ph.D. Dmitrijs Guzs, Dr. sc. ing. Diāna Žalostība, Mg. sc. ing. Gunārs Cingels.)

• Zāļvielas kandidāts ATR-258 diabēta un aptaukošanās ārstēšanai, kas ir veiksmīgi pabeidzis 1. klīniskās fāzes pētījumus. (Latvijas Organiskās sintēzes institūts. Autori: Dr. chem. Ilga Mutule, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Edgars Sūna, Ph.D. Linda Supe, Dr. chem. Jana Spura, Krista Jaunsleine, Vadims Kovada, Mārtiņš Priede.)

• Strukturālā vakcinoloģija pret Laima slimību: jauns solis drošākas un noturīgākas vakcīnas izstrādē. (Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs. Autori: Ph.D. Kalvis Brangulis, Ph.D. Dagnija Tupiņa.)

• Āfrikas cūku mēra vīrusa un epidemioloģijas izpēte, uzraudzības un kontroles stratēģijas kontekstā. (Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības vides zinātniskais institūts “Bior”. Autori: Dr. med. vet. Ph.D. Edvīns Oļševskis, Mg. med. vet. Kristīne Lamberga, Mg. med. vet. Svetlana Cvetkova, Mg. biol. Žanete Šteingolde, Mg. med. vet. Mārtiņš Seržants, Santa Ansonska, Mg. med. vet. Māra Užule, Mg. biol. Laura Krivko, Mg. sc. ing. Daina Pūle, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Aivars Bērziņš.)

• No bērza mizas līdz ilgtspējīgiem koksnes materiāliem: suberīnskābju inovācijas aprites bioekonomikā. (Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts. Autori: Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Jānis Rižikovs, Dr. sc. ing. Aigars Pāže, Ph.D. Daniela Godiņa, MSc. Rūdolfs Bērziņš, MSc. Kalvis Liepiņš, MSc. Guntis Sosins, Ainārs Bobulis, Artūrs Raimonds Feldmanis un Ketrina Plantus.)

2025. gada nozīmīgākie sasniegumi fundamentālo pētījumu jomā:

• Bruģējot kvantu elektronikas teorijas pamatus // Vairākelektronu tranzistoru teorija. (Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte. Autori: Mg. phys. Elīna Pavlovska, Mg. math. Mārtiņš Kokainis, Bc. phys. Ralfs Šuba, Ph.D. Ģirts Barinovs, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Vjačeslavs Kaščejevs).

• Teorētiskie modeļi un jaunas pētniecības metodes kontrolējamiem aktīvās vides ansambļiem // Kontrolējami aktīvās vides ansambļi un to modeļi. (Latvijas Universitātes Magnētisku mīksto materiālu laboratorija. Autori: Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Andrejs Cēbers, Ph.D. Mihails Birjukovs, Mg. phys. Māra Šmite, Ph.D. Bhagyashri Dada Shinde, Dr. phys. Guntars Kitenbergs, Dr. Damien Faivre, Dr. Andrejs Tatuļčenkovs, Dr. phys. Rūdolfs Livanovičs).

• Fundamentāli jauna metode fotoķīmiski inducētai radikāļu ģenerēšanai halogēnatomu pārneses reakcijā. (Latvijas Organiskās sintēzes institūts. Autori: Ph.D. Nagarajan Ram Kumar, MSc. Anete Patrīcija Raiskuma, Dr. chem. Larisa Baumane, Dr. chem. Sergejs Beljakovs, Dr. chem. Kaspars Traskovskis, LZA korespondētājloceklis Jānis Veliks).

• Ziemele, I. “State Continuity and Nationality: The Baltic States and Russia. Past, Present and Future as Defined by International Law.” 2nd revised ed. De Gruyter Brill, 2025. (Rīgas Juridiskā augstskola. Autore: Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle Ineta Ziemele, Dr. iur.)

• Daija, P. “Apgaismības starpnieki: Vācbaltiešu mācītāji latviešu rakstniecībā. 1815–1848”. Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. (Latvijas Nacionālā bibliotēka. Autors: Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Pauls Daija, Dr. philol.)

• Kļaviņa, S. Jāņa Endzelīna radītie baltistikas stūrakmeņi. Rīga: Zinātne, 2025. (Latvijas Universitāte. Autors: Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktore Sarma Kļaviņa, Dr. philol.)

• “Agrārā reforma: zemnieku atdzimšana un lauksaimniecības attīstība Latvijā”. Jelgava: Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, 2025. (Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte. Autori: galvenā redaktore Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle Irina Pilvere, Ilze Būmane, Mārtiņš Cimermanis, Dainis Ģēģeris, Anda Jankava, Agnese Krieviņa un vēl 8 autori.)

Jau 24. reizi

Lai plašāk popularizētu Latvijas zinātnes sasniegumus, Latvijas Zinātņu akadēmija 2002. gadā sāka apkopot un izvērtēt paveikto visās zinātnes nozarēs. 2024. gadā konkurss noritēja jau 23. reizi.

Pēdējos gados tiek pieteikti 40 līdz 55 zinātnes sasniegumi. Piemēram:

• Latvijas Zinātņu akadēmijas konkursā par nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem Latvijā 2024. gadā tika vērtēti 47 pieteikumi, no kuriem izvēlēti 12 nozīmīgākie sasniegumi zinātnē. To vidū ir visdažādākie zinātnes sasniegumi – sākot ar biomimētisku zirnekļa zīda iegūšanas metodi un beidzot ar kriogēnās izolācijas materiālu, kas izmantots Eiropas nesējraķetes “Ariane-6” pirmajā lidojumā, rakstīja Labs of Latvia.

• 2023. gada konkursā tika vērtēti 49 pieteikumi. Par nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem tika apbalvoti 10 darbi. 2023. gada visaugstāk novērtēto pētījumu loks aptvēra gan superātru datu pārraides modulatoru izstrādi mākslīgā intelekta attīstībai un 5G un 6G tīklu darbības efektivitātes celšanai, gan tāda procesa izstrādei, kas ļauj saulnerģiju izmantot efektīvai fotokatalītiskajai ūdeņraža ražošanai no ūdens. Daudzsološi rezultāti iegūti nanopārklājumu jomā, kas ļauj iegūt nanostrukturētus topoloģiskos izolatorus gan pielietošanai enerģētikā, gan kvantu nanoelektronikas ierīcēs.

• 2022. gadā Latvijas Zinātņu akadēmijas konkursā par nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem Latvijā tika vērtēti 55 pieteikumi. 12 no tiem tika izcelti kā nozīmīgākie teorētiskajā un lietišķajā zinātnē, rakstīja Labs of Latvia.

• Latvijas Zinātņu akadēmijas konkursam par nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem 2021. gadā tika iesniegti 42 darbi, rakstīja Labs of Latvia. Par nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem Latvijā 2021. gadā apbalvoja 11 darbus. Vēl 11 pētnieki tika apbalvoti ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Atzinības rakstiem.

• Savukārt 2020. gada konkursā tika pieteikts 41 zinātniskais darbs, rakstīja Labs of Latvia. Lietišķajā zinātnē tika izcelti trīs nozīmīgākie sasniegumi, bet teorētiskajā zinātnē – astoņi.